Par nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir saņēmusi dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Misas lauki” iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt Baldones novada domes darbību likumību, nosakot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) likmi un prasību deklarēties dārza mājā, un atcelt šo prasību.
Ministrija informē, ka Ministrijas kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.233 ”Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” un ne nodokļu politika, ne iedzīvotāju uzskaites un migrācijas joma vai būvniecības nozare nav Ministrijas kompetencē. Atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai Ministrijas kompetencei Ministrija nesniedz ārējo normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu. Ministrija likumā ”Par pašvaldībām” ietvertā pilnvarojuma ietvaros izvērtē pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskumu un sniedz pašvaldībām saistošus atzinumus. Savukārt citi tālāk minētie Ministrijas paustie secinājumi un konstatējumi ir uzskatāmi par Ministrijas viedokli un nerada nekādas tiesiskas sekas citām personām.
I. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Likums) 3.panta pirmo daļu nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Turklāt nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Vienlaikus, paredzot nodokļa likmes, pašvaldībai ir jāņem vērā Likuma 3.1panta pirmajā daļā noteiktie principi – objektīva grupējuma princips (nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem.), efektivitātes princips, atbildīgas budžeta plānošanas princips, prognozējamības un stabilitātes princips. Tādējādi pašvaldība ir tiesīga izmantot tai piešķirto rīcības brīvību nodokļu politikas īstenošanā savā administratīvajā teritorijā un pēc saviem ieskatiem noteikt nodokļa likmes 0,2 līdz 1,5 procentu apmērā, izdodot saistošos noteikumus Likuma deleģējuma ietvaros. Turklāt nodokļa likme 1,5 procentu apmērā nav uzskatāma par paaugstinātu nodokļa likmi, bet ir maksimālā pieļaujamā pamata likme.
Ievērojot minēto Likuma pilnvarojumu, Baldones novada dome 2017.gada 26.septembrī pieņēma un 2017.gada 19.oktobrī pēc Ministrijas atzinuma saņemšanas precizēja saistošos noteikumus Nr.15 ”Par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atvieglojumu piemērošanu Baldones novadā” (turpmāk – Saistošie noteikumi), 2.punktā paredzot nodokļa likmi 1,5 procentu apmērā dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai un viena, divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai un kurās taksācijas gada 1.janvārī plkst.24.00 dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai. Ministrija nav izteikusi iebildumus par Saistošo noteikumu 2.punktā noteiktajām nodokļa likmēm, jo tās atbilst Likuma 3.panta pirmās daļas nosacījumiem, tas ir, nodokļa likmes ir noteiktas 0,2 līdz 1,5 procentu apmērā.
Papildus Ministrija informē, ka Baldones novada dome 2017.gada 7.decembrī pieņēma saistošos noteikumus Nr.31 “Grozījumi Baldones novada domes 2017.gada 26.septembra saistošajos noteikumos Nr.15 ”Par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atvieglojumu piemērošanu Baldones novadā””, tajos cita starpā paredzot papildināt Saistošo noteikumu 2.1.apakšpunktu (par fiziskajām personām piederošajām dzīvojamām mājām) ar šādu teikumu: “Paaugstinātā nodokļa likme 1,5% apmērā neattiecas uz viena dzīvokļa mājām ar būves tipu “11100101 – Dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot)”. Minētais tiesiskais regulējums var tikt piemērots tikai ar 2019.taksācijas gadu, jo tika iekļauts Saistošajos noteikumos un publicēts pēc 2017.gada 1.novembra (Likuma 3.panta pirmā daļa).
Attiecībā par objektīva grupējuma principa ievērošanu, nosakot nodokļa likmes, Ministrija informē, ka jau 2015.gadā lūdza Finanšu ministriju kā vadošo valsts pārvaldes iestādi nodokļu politikas jomā sniegt viedokli, vai dzīvesvietas deklarēšanas fakts kā kritērijs samazinātas nodokļa likmes noteikšanai atbilst objektīva grupējuma principam. Finanšu ministrija pauda viedokli, ka minētais kritērijs un attiecīgās nodokļa likmes atbilst objektīva grupējuma principam un līdz ar to arī Likumam.
II. Jāņem vērā, ka Likumā nav atsevišķi nodalīti tādi nodokļa objekti kā vasarnīcas, dārza mājas, sezonas rakstura būves u.tml. Likuma 3.pants paredz nodokļa likmes un kā nodokļa objektus nošķir zemi, ēkas (būves) vai to daļas (tajā skaitā telpu grupas) un inženierbūves, savukārt no ēkām tiek izdalītas un paredzēta iespēja aplikt ar samazinātu nodokļa likmi dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļas, telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas) (Likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkts). Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 ”Likuma ”Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 23.11.apakšpunktam, piemērojot Likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu, 1.7 un 1.8daļu par dzīvojamām mājām (telpu grupām) uzskata ēkas (telpu grupas), kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids atbilst normatīvajos aktos par būvju klasifikāciju noteiktajai būvju klasifikācijas nodaļai ”Dzīvojamās mājas”. Tādējādi šinī gadījumā noteicošais ir konkrētajai būvei (nodokļa objektam) noteiktais lietošanas veids.
Kā noteica Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 ”Noteikumi par būvju klasifikāciju” (spēkā līdz 31.05.2017.) 5. un 6.punkts, būves un telpu grupas klasificē atbilstoši lietošanas veidam (funkcijai). Būves, kuras ekspluatē vai projektē vairākiem lietošanas veidiem, iekļauj vienā noteiktā klasifikācijas pozīcijā pēc to galvenā lietošanas veida. Būves galveno lietošanas veidu un telpu grupas lietošanas veidu nosaka četru decimālzīmju līmenī, bet būves tipus – astoņu decimālzīmju līmenī. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes būvniecības nozarē sniegto skaidrojumu dalījuma ”dzīvojamās mājas” un ”nedzīvojamās ēkas” pamatā ir būves lietošanas veids. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu pielikumā doto būvju klasifikāciju nodaļas ”Dzīvojamās mājas” (kods 11) tipu grupā ”Viena dzīvokļa mājas” (kods 111001) kā ēku tipi ir norādītas gan dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot) (kods 11100101), gan individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām, un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2 (kods 11100102), gan individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra–koka ārsienām (kods 11100103). Viena dzīvokļa mājas grupā ir ieskaitītas individuālās dzīvojamās mājas, vasarnīcas un dārza mājas, līdz ar to nav nozīmes, vai māju ir paredzēta lietot visu gadu vai sezonāli, tā kā prasības šādām ēkām no funkcionalitātes ir vienādas. Ministru kabinets 2018.gada 12.jūnijā apstiprināja jaunos noteikumus Nr.326 ”Būvju klasifikācijas noteikumi” (spēkā no 15.06.2018.), kas paredz analogu dzīvojamo māju klasifikāciju.
Ievērojot minēto, arī nodokļa likme visu veidu dzīvojamām mājām var būt vienāda, ja Likums vai pašvaldības saistošie noteikumi nenosaka savādāk. Līdz ar to, ja dārza māja ir klasificēta kā dzīvojamā māja, tai var tikt piemērotas Saistošajos noteikumos dzīvojamām mājām noteiktās nodokļa likmes.
III. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Tas, galvenokārt, nozīmē personas iespējas noteiktajā adresē saņemt korespondenci. Atbilstoši minētā likuma 3.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Tādējādi neviens ārējais normatīvais akts neparedz, ka katrā nekustamajā īpašumā, kas apliekams ar nodokli, ir jābūt deklarētai kādas personas dzīvesvietai, kā arī neviena pašvaldība nevar uzlikt personai pienākumu deklarēt dzīvesvietu konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja personai ir tiesisks pamats dzīvot arī citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ja personai ir tiesisks pamats dzīvot vairāk kā vienā dzīvesvietā, tajā skaitā, ja personai pieder vairāk kā viens nekustamais īpašums, tai ir tiesības, izvērtējot visus apstākļus, brīvi izvēlēties, kurā nekustamajā īpašumā deklarēt savu dzīvesvietu. Vienlaikus Dzīvesvietas deklarēšanas likums vispārīgi paredz tikai personas pienākumu deklarēt tiesiski pieļaujamu esošo dzīvesvietu, nevis cita veida no dzīvesvietas deklarēšanas izrietošus pienākumus vai saistības. Turklāt Dzīvesvietas deklarēšanas likums tieši neparedz pienākumu deklarēt dzīvesvietu tikai dzīvojamajā telpā, kas ir apdzīvojama visu gadu.
Ievērojot visu iepriekš minēto, Ministrijai nav tiesiska pamata izteikt iebildumus par Saistošajos noteikumos noteiktām nodokļa likmēm, kas ir atkarīgas no tā, vai nodokļa objektā ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta, jo augstāka spēka ārējie normatīvie akti pieļauj gan atšķirīgu nodokļa likmju noteikšanu dārza mājām, gan dzīvesvietas deklarēšanu tajās.
Par nodokļu politikas veidošanu valsts mērogā, tajā skaitā par jomu regulējošo ārējo normatīvo aktu izstrādi, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.239 ”Finanšu ministrijas nolikums” ir atbildīga Finanšu ministrija. Turklāt pašlaik Finanšu ministrijā noris darbs pie grozījumu izstrādes Likumā, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nodokļa bāzes – kadastrālo vērtību – straujo pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Savukārt sakarā ar aktualitāti ieguvušo jautājumu par deklarētās dzīvesvietas sasaisti ar nodokļa likmi Ministru prezidents ir devis uzdevumu tieslietu ministram sadarbībā ar finanšu ministri, iekšlietu ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru kopīgi izvērtēt turpmākos rīcības variantus.
Ar cieņu
valsts sekretāra vietnieks A.Draudiņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir saņēmusi dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Misas lauki” iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt Baldones novada domes darbību likumību, nosakot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) likmi un prasību deklarēties dārza mājā, un atcelt šo prasību.
Ministrija informē, ka Ministrijas kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.233 ”Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” un ne nodokļu politika, ne iedzīvotāju uzskaites un migrācijas joma vai būvniecības nozare nav Ministrijas kompetencē. Atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai Ministrijas kompetencei Ministrija nesniedz ārējo normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu. Ministrija likumā ”Par pašvaldībām” ietvertā pilnvarojuma ietvaros izvērtē pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskumu un sniedz pašvaldībām saistošus atzinumus. Savukārt citi tālāk minētie Ministrijas paustie secinājumi un konstatējumi ir uzskatāmi par Ministrijas viedokli un nerada nekādas tiesiskas sekas citām personām.
I. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Likums) 3.panta pirmo daļu nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Turklāt nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Vienlaikus, paredzot nodokļa likmes, pašvaldībai ir jāņem vērā Likuma 3.1panta pirmajā daļā noteiktie principi – objektīva grupējuma princips (nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem.), efektivitātes princips, atbildīgas budžeta plānošanas princips, prognozējamības un stabilitātes princips. Tādējādi pašvaldība ir tiesīga izmantot tai piešķirto rīcības brīvību nodokļu politikas īstenošanā savā administratīvajā teritorijā un pēc saviem ieskatiem noteikt nodokļa likmes 0,2 līdz 1,5 procentu apmērā, izdodot saistošos noteikumus Likuma deleģējuma ietvaros. Turklāt nodokļa likme 1,5 procentu apmērā nav uzskatāma par paaugstinātu nodokļa likmi, bet ir maksimālā pieļaujamā pamata likme.
Ievērojot minēto Likuma pilnvarojumu, Baldones novada dome 2017.gada 26.septembrī pieņēma un 2017.gada 19.oktobrī pēc Ministrijas atzinuma saņemšanas precizēja saistošos noteikumus Nr.15 ”Par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atvieglojumu piemērošanu Baldones novadā” (turpmāk – Saistošie noteikumi), 2.punktā paredzot nodokļa likmi 1,5 procentu apmērā dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai un viena, divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai un kurās taksācijas gada 1.janvārī plkst.24.00 dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai. Ministrija nav izteikusi iebildumus par Saistošo noteikumu 2.punktā noteiktajām nodokļa likmēm, jo tās atbilst Likuma 3.panta pirmās daļas nosacījumiem, tas ir, nodokļa likmes ir noteiktas 0,2 līdz 1,5 procentu apmērā.
Papildus Ministrija informē, ka Baldones novada dome 2017.gada 7.decembrī pieņēma saistošos noteikumus Nr.31 “Grozījumi Baldones novada domes 2017.gada 26.septembra saistošajos noteikumos Nr.15 ”Par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atvieglojumu piemērošanu Baldones novadā””, tajos cita starpā paredzot papildināt Saistošo noteikumu 2.1.apakšpunktu (par fiziskajām personām piederošajām dzīvojamām mājām) ar šādu teikumu: “Paaugstinātā nodokļa likme 1,5% apmērā neattiecas uz viena dzīvokļa mājām ar būves tipu “11100101 – Dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot)”. Minētais tiesiskais regulējums var tikt piemērots tikai ar 2019.taksācijas gadu, jo tika iekļauts Saistošajos noteikumos un publicēts pēc 2017.gada 1.novembra (Likuma 3.panta pirmā daļa).
Attiecībā par objektīva grupējuma principa ievērošanu, nosakot nodokļa likmes, Ministrija informē, ka jau 2015.gadā lūdza Finanšu ministriju kā vadošo valsts pārvaldes iestādi nodokļu politikas jomā sniegt viedokli, vai dzīvesvietas deklarēšanas fakts kā kritērijs samazinātas nodokļa likmes noteikšanai atbilst objektīva grupējuma principam. Finanšu ministrija pauda viedokli, ka minētais kritērijs un attiecīgās nodokļa likmes atbilst objektīva grupējuma principam un līdz ar to arī Likumam.
II. Jāņem vērā, ka Likumā nav atsevišķi nodalīti tādi nodokļa objekti kā vasarnīcas, dārza mājas, sezonas rakstura būves u.tml. Likuma 3.pants paredz nodokļa likmes un kā nodokļa objektus nošķir zemi, ēkas (būves) vai to daļas (tajā skaitā telpu grupas) un inženierbūves, savukārt no ēkām tiek izdalītas un paredzēta iespēja aplikt ar samazinātu nodokļa likmi dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļas, telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas) (Likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkts). Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 ”Likuma ”Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 23.11.apakšpunktam, piemērojot Likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu, 1.7 un 1.8daļu par dzīvojamām mājām (telpu grupām) uzskata ēkas (telpu grupas), kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids atbilst normatīvajos aktos par būvju klasifikāciju noteiktajai būvju klasifikācijas nodaļai ”Dzīvojamās mājas”. Tādējādi šinī gadījumā noteicošais ir konkrētajai būvei (nodokļa objektam) noteiktais lietošanas veids.
Kā noteica Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 ”Noteikumi par būvju klasifikāciju” (spēkā līdz 31.05.2017.) 5. un 6.punkts, būves un telpu grupas klasificē atbilstoši lietošanas veidam (funkcijai). Būves, kuras ekspluatē vai projektē vairākiem lietošanas veidiem, iekļauj vienā noteiktā klasifikācijas pozīcijā pēc to galvenā lietošanas veida. Būves galveno lietošanas veidu un telpu grupas lietošanas veidu nosaka četru decimālzīmju līmenī, bet būves tipus – astoņu decimālzīmju līmenī. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes būvniecības nozarē sniegto skaidrojumu dalījuma ”dzīvojamās mājas” un ”nedzīvojamās ēkas” pamatā ir būves lietošanas veids. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu pielikumā doto būvju klasifikāciju nodaļas ”Dzīvojamās mājas” (kods 11) tipu grupā ”Viena dzīvokļa mājas” (kods 111001) kā ēku tipi ir norādītas gan dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot) (kods 11100101), gan individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām, un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2 (kods 11100102), gan individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra–koka ārsienām (kods 11100103). Viena dzīvokļa mājas grupā ir ieskaitītas individuālās dzīvojamās mājas, vasarnīcas un dārza mājas, līdz ar to nav nozīmes, vai māju ir paredzēta lietot visu gadu vai sezonāli, tā kā prasības šādām ēkām no funkcionalitātes ir vienādas. Ministru kabinets 2018.gada 12.jūnijā apstiprināja jaunos noteikumus Nr.326 ”Būvju klasifikācijas noteikumi” (spēkā no 15.06.2018.), kas paredz analogu dzīvojamo māju klasifikāciju.
Ievērojot minēto, arī nodokļa likme visu veidu dzīvojamām mājām var būt vienāda, ja Likums vai pašvaldības saistošie noteikumi nenosaka savādāk. Līdz ar to, ja dārza māja ir klasificēta kā dzīvojamā māja, tai var tikt piemērotas Saistošajos noteikumos dzīvojamām mājām noteiktās nodokļa likmes.
III. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Tas, galvenokārt, nozīmē personas iespējas noteiktajā adresē saņemt korespondenci. Atbilstoši minētā likuma 3.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Tādējādi neviens ārējais normatīvais akts neparedz, ka katrā nekustamajā īpašumā, kas apliekams ar nodokli, ir jābūt deklarētai kādas personas dzīvesvietai, kā arī neviena pašvaldība nevar uzlikt personai pienākumu deklarēt dzīvesvietu konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja personai ir tiesisks pamats dzīvot arī citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ja personai ir tiesisks pamats dzīvot vairāk kā vienā dzīvesvietā, tajā skaitā, ja personai pieder vairāk kā viens nekustamais īpašums, tai ir tiesības, izvērtējot visus apstākļus, brīvi izvēlēties, kurā nekustamajā īpašumā deklarēt savu dzīvesvietu. Vienlaikus Dzīvesvietas deklarēšanas likums vispārīgi paredz tikai personas pienākumu deklarēt tiesiski pieļaujamu esošo dzīvesvietu, nevis cita veida no dzīvesvietas deklarēšanas izrietošus pienākumus vai saistības. Turklāt Dzīvesvietas deklarēšanas likums tieši neparedz pienākumu deklarēt dzīvesvietu tikai dzīvojamajā telpā, kas ir apdzīvojama visu gadu.
Ievērojot visu iepriekš minēto, Ministrijai nav tiesiska pamata izteikt iebildumus par Saistošajos noteikumos noteiktām nodokļa likmēm, kas ir atkarīgas no tā, vai nodokļa objektā ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta, jo augstāka spēka ārējie normatīvie akti pieļauj gan atšķirīgu nodokļa likmju noteikšanu dārza mājām, gan dzīvesvietas deklarēšanu tajās.
Par nodokļu politikas veidošanu valsts mērogā, tajā skaitā par jomu regulējošo ārējo normatīvo aktu izstrādi, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.239 ”Finanšu ministrijas nolikums” ir atbildīga Finanšu ministrija. Turklāt pašlaik Finanšu ministrijā noris darbs pie grozījumu izstrādes Likumā, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nodokļa bāzes – kadastrālo vērtību – straujo pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Savukārt sakarā ar aktualitāti ieguvušo jautājumu par deklarētās dzīvesvietas sasaisti ar nodokļa likmi Ministru prezidents ir devis uzdevumu tieslietu ministram sadarbībā ar finanšu ministri, iekšlietu ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru kopīgi izvērtēt turpmākos rīcības variantus.
Ar cieņu
valsts sekretāra vietnieks A.Draudiņš
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru