Autors Alberts Kristiņš
Par sadzīves atkritumu dedzināšanu
Šī nebūšana pastāv jau sen, tikai tai neviens nav pievērsis uzmanību. Runa iet par „muciniekiem” jeb sadzīves atkritumu dedzinātājiem. Internetā plaši aprakstītas metāla mucas vai tām ekvivalentās tvertnēs vai konstrukcijās, kuras nevarot izraisīt ugunsgrēku, esot kompaktas un ērtas lietošanā. Par citām ar to lietošanu saistītām sekām netiek minēts praktiski nekas.
Lai saprast lietas būtību mazliet jāpieskaras sadzīves atkritumu degšanas procesam. Sadzīves atkritumi laukos parasti ir nopļautā zāle, skaidas, zari, koku lapas, kā arī sadzīves ķīmijas saražotie un nolietojušies dažādi izstrādājumi – polietilēna maisiņi, pudeles, stādu audzēšanas trauki un cits.
Organisko atkritumu dedzināšana notiek trīs fāzēs:
1. Mitruma iztvaikošana atklātas liesmas temperatūras ietekmē. Jebkurā koksnē, zālē, lapās ir mitrums, pēc aizdedzināšanas ūdens tajā vārās un iztvaiko caur plaisām. Tā kā ievērojama siltuma daļa tiek iztērēta iztvaikošanai, veiksmīgai aizdedzināšanai ir nepieciešams vai nu sauss izejas materiāls, vai arī daudz siltuma. Pirmā fāze beidzas, kad izejas materiāls sasniedz 100 ° C.
2. Temperatūras paaugstināšanās un organisko atkritumu gazifikācija. Pie 150 ° C atkritumi sāk sadalīties oglēs un gaistošās degošās vielās, šī procesa optimālā temperatūra ir sākot no 280 ° C. Gāzes aizdegas temperatūrā no 260 līdz 315 ° C ar turpmāko pamanāmu degšanu. Pie 700 ° C un augstāk sākas gāzu sadedzināšanas process ar augstu siltuma atdevi. Fāze beidzas ar gaistošu degošu vielu veidošanās pārtraukšanu..
3. Oglekļa degšana. Pēc primāro un sekundāro gāzu izdalīšanās paliek oglekļa ķēdes un nedegošas vielas. Ogleklis jeb ogle ilgstoši deg bez redzamas liesmas. Fāze beidzas ar pilnīgu cieto vielu sadegšanu līdz nedegošiem pelniem.
Porainu un šķiedrainu materiālu gadījumā degšanas tilpumā var vienlaicīgi notikt pirmās un otrās fāzes lēnās sadegšanas veids, saucams par gruzdēšanu. Gruzdēšanu uztur siltums, kas izdalās skābekļa un karstas kondensētas vielas reakcijā tieši uz vielas virsmas un uzkrājas kondensētā fāzē. Aizdedzināta cigarete ir tipisks gruzdēšanas piemērs. Gruzdot, reakcijas zona lēnām izplatās pa materiālu. Otrās fāzes liesma neveidojas gāzveida vielu nepietiekamas temperatūras dēļ vai izzūd lielu gāzes zudumu dēļ otrajā fāzē. Gruzdēšanas laikā notiek nepilnīga sadegšana, kuras rezultātā izdalās daudz cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamu toksisku vielu.
Visvairāk cilvēku un arī dzīvnieku iet bojā nevis no uguns, bet no dūmiem, kas satur kvēpu mikrodaļiņas un oglekļa monoksīdu (tvana gāze, tvans, CO. Bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas), kas ir īpaši bīstami bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar sirds, asinsvadu un elpošanas orgānu slimībām.
Sadedzinot vienu tonnu augu atlieku, gaisā izdalās apmēram 9 kg dūmu mikrodaļiņu. Tajos ietilpst putekļi, slāpekļa oksīdi, oglekļa monoksīds, smagie metāli un virkne kancerogēno savienojumu. Lapas, kas gruzd bez pietiekama skābekļa daudzuma, izdala benzpirēnu, kurš var izraisīt cilvēkiem vēzi. Ja atkritumos ir arī hloru saturošās komponentes1 kopā ar dūmiem gaisā izdalās dioksīni un furāni2 – cilvēkiem vistoksiskākās vielas.
Biezie melnie dūmi no kūstošiem plastmasas atkritumiem satur kancerogēnus policikliskos ogļūdeņražus. Degot gumijai, rodas kancerogēni kvēpu un sēra oksīdi, kas izraisa elpošanas ceļu slimības.
Šīs vielas, īpaši dioksīni un furāni, ir ārkārtīgi toksiskas un spēcīgi ietekmē cilvēka imūnsistēmu. To pieļaujamā dienas deva, tas ir, deva, ko var absorbēt dienā bez redzamām sekām veselībai, tiek aprēķināta pikogramos - miljons miljonu reižu mazāka par gramu.3
Šo vielu letālā deva sasniedz 10–6 g uz 1 kg dzīvsvara, kas ir ievērojami (par vairākām kārtām) mazāka par to pašu vērtību dažām ķīmiskajām kaujas vielām, piemēram, novičokam (apmēram 10–4 g / kg), zomānam, zarīnam un tabūnam (apmēram 10–3 g / kg).
Vielu anomālu toksiskumu nodrošina fiziskās un ķīmiskās īpatnības – tās nesabrūk skābju un oksidētāju iedarbības rezultātā, tos neietekmē sārmi, tie nešķīst ūdenī, uz tiem neiedarbojas termiskā apstrāde (zem 850O). Indes pussabrukšanas periods cilvēka organismā – aptuveni 10 gadi. (Pussabrukšanas periods – laiks kurā vielas sākotnējais daudzums samazinās uz pusi.)
Cilvēka saindēšanās ar nelielām indes devām var parādīties pat pēc vairākiem gadiem kumulatīva efekta dēļ (kumulatīvs nozīmē uzkrājošs) ilgstošas latentas (slēptās) darbības laikā.
Visu šo vielu kompleksās iedarbības izraisa :
kancerogenitāti (spēju izraisīt ļaundabīgus audzējus).
hronisks augšējo elpceļu iekaisumus;
alerģiskas reakcijas bērniem ar noslieci uz bronhiālo astmu;
kroplīguma un attīstības problēmas bērniem;
izsitumus uz ādas;
reproduktīvās funkcijas sagraušanu pieaugušajiem,
imūnsistēmas nomākšanu;
mutagenitāti (pastāvīgas izmaiņas šūnu iedzimtās struktūrās);
teratogenitāti – iespējamību izraisīt iedzimtas kroplības grūtniecības laikā kā arī malformācijas (patoloģisks savienojums starp artērijām un vēnām, kad asinis no arteriālas sistēmas ieplūst tieši venozā sistēmā bez kapilārās fāzes);
gonadotropiju (ietekme uz hipofīzes priekšējo daivu, kas ražo hormonus un ietekmē dzimumdziedzeru attīstību un darbību);
un vēl daudz ko citu.
Dedzinot atkritumus mucās nav iespējams nodrošināt tajās trešo degšanas fāzi.
Mūsu valstī oficiāli ir atļauts dedzināt atkritumus tikai tādās iekārtās kuras to var nodrošināt. (Sk. MK noteikumus Nr.401)4
Par to, ka degšana notiek pirmajās divās fāzēs liecina vairāk vai mazāk intensīvi dūmi. Jo slapjāka izejviela jo niknāki un indīgāki dūmi. (Tāpēc jau no senseniem laikiem sadzīvē lieto sauso kurināmo – malku, kūdru, izkaltētus dzīvnieku mēslus).
Ja visam tam vēl pievieno hloru saturošos materiālus (plēves, balināto papīru, tajā skaitā vienreizējās lietošanas tējas un kafijas iepakojuma maisiņus, mazgāšanas līdzekļus un to iepakojumus) muca pārvēršas par ķīmisko kaujas ieroču avotu.
Ko tad darīt ar atkritumiem?
1. Nedrīkst lauku teritorijā nepārtraukti (katru dieni) darboties ne mucas, ne ugunskuri.
2. Varētu pieļaut uzkrāto sadzīves atkritumu sadedzināšanu, teiksim, ne biežāk kā reizi divās nedēļās vienā paņēmienā. Pie kam būtu labi ja koksnes frakcija būtu apžuvusi. Bez tiesībām dedzināt ķīmiski saražotos un nolietotus dažāda veida izstrādājumus (arī dzīvokļu krāsnīs, kamīnos un mangālos).
3. Zāles dedzināšana vispār ir absurda. Zāle jāizlieto kā mulča siltumnīcās (tas ļauj līdz pat trīs reizēm samazināt laistīšanas intensitāti), kā mēslojumu dārzā audzējamajiem augiem, zem krūmiem un kokiem vai jāliek komposta kaudzē. Sausā zāle deg tik pat labi kā sausā malka un pat labāk.
4. Ar lapām jārīkojas tā pat kā ar zāli. Sliktākajā gadījumā lapas var aizvest uz tuvāko mežu un atstāt tur. Meža dienests pret to neiebilst. Sevišķi ja tur papildus nav atrodamas stikla lauskas vai kādi siti mežam nederīgie iestarpinājumi un ja tas netiek izgāzts uz ceļa un ceļa vai meliorācijas grāvjos.
Šašliku cepējiem nav jāuztraucas, jo pie pareizi lietota kurināmā mangāli nodrošina trešo degšanas fāzi un parasti nerada dūmus un kaitīgās vielas.5.
Un vēl: Ja tiek konstatēts, ka kāds turpina dedzināt ķīmiski saražotos un nolietotus dažāda veida izstrādājumus lūgums zvanīt uz Valsts vides dienesta (VVD) diennakts tālruni +371 26338800.6
------------------------------------------------
1 Ja atkritumos ir arī hloru saturošās komponentes izdegšos pelnus nedrīkst lietot kā mēslojumu.
2 Dioksīni un furāni - liela toksisko vielu grupa, kuras pamatā ir molekulas ar diviem oglekļa gredzeniem, kuri noteiktās vietās ir savienoti ar skābekļa "tiltiem". Tie sintezējās otrajā (gāzes ) fāzē pie temperatūras 250 – 450OC . Sabrūk pie temperatūrām >850OC.
Atkarībā no hlora atomu satura molekulārajā struktūrā un to izvietojuma, tiek izdalīti 75 dažādi dioksīni, 135 furāni un 209 polihlorbifenili.
3 Zinātnieki no Zinātņu akadēmijas Analītiskās ekotoksikoloģijas laboratorijas vienā no savām pētījumu atskaitēm apgalvo "Nekaitīgie dioksīnu līmeņi vispār nepastāv" (www.dioxin.ru).
4 Izvilkums:
(Ministru
kabineta noteikumi Nr.401
Rīgā 2011.gada 24.maijā (prot. Nr.32 16.§)
Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai
16. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā raksturīgā mērījumu punktā, kas saskaņots ar reģionālo vides pārvaldi. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes.
5 Šašliku cepšanai optimālā ogļu temperatūra ir 600–700 ° C. Vislabākā cepšanas temperatūra ir tad, kad ogles sāk pārklāties ar baltu pelnu kārtiņu.
Svarīgi! Nejauciet koksnes degšanas temperatūru ar temperatūru, kas izdalās no oglēm. Tas ir, ja jūs lietojiet bērza malku, tad temperatūra mangālā sasniegs 1069-1570 ° C. Tas gaļas cepšanai neder, tā vienkārši sadegs.
6 Valsts vides dienests (VVD) jau vairākkārt ir vērsis uzmanību saņemtajiem un apstiprinātajiem ziņojumiem, kas norāda uz nelikumīgu atkritumu dedzināšanu. Analizējot saņemtos ziņojumus, VVD secina, ka iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par sliktu gaisa kvalitāti un liela daļa no apstiprinātajām sūdzībām pēdējā laikā ir tieši par mēbeļu atkritumu un apstrādātas koksnes dedzināšanu. Atkritumu dedzināšana ir administratīvi sodāma rīcība.
Par mājsaimniecībā radīto atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīga pašvaldība, tādēļ par konstatētajiem pārkāpumiem un pretlikumīgajām darbībām, piemēram, ja novērots, ka kaimiņš ugunskurā vai apkures katlā dedzina mājsaimniecības atkritumus, iedzīvotāji tiek aicināti ziņot vietējās pašvaldības policijai.
Ja pastāv aizdomas vai tiek konstatēts, ka kāda uzņēmuma teritorijā notiek atkritumu dedzināšana, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz VVD diennakts tālruni +371 26338800.
Piezīme:
Krievu valodā šī materiāla saturam līdzīgs raksts publicēts žurnālā «Приусадебное хозяйство», 2021. Nr.5, 78-80. lpp.
https://pochitaem.su/priusadebnoe-hozjajstvo-5-2021/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru